„Rudmates ir piselīgas”
„Tas nekas, ka riepa, bet tie pupi! Viņa ir piselīga!”
„Viņas lūpas uzreiz liek saprast, ka viņa ir piselīga”
Tā izteicās vairāki mani paziņas, kad es viņiem pajautāju kas ir piselīgums un vai viņu draudzenes ir piselīgas. Kas īsti ir tas mistiskais piselīgums? Palūkojos apkārt un izdzirdēju visdažādākos variantus, daži un, it īpaši dažas, par piselīgām sauc tādas, kas laiž pa labi, pa kreisi, nevienu nesmādējot un tautas valodā ir, nu jā, maukas. Citi saka, ka piselīgas ir tādas, kas teju slimīgi daudz vēlas seksu, tātad nimfomānes un ne labākajā nozīmē. Taču vairums teica, ka piselīga ir principā tas pats, kas iekārojama. Iekārojama? Tas jau skan labāk. Tādā gadījumā, mums, sievietēm, būt piselīgai laikam ir pat būtiskāk nekā būt skaistai. Jo kāda jēga būt skaistam eksponātam muzejā, kuru neviens īsti negrib aiztikt ar rokām, jo nav pārliecības, ka drīkst?
Taisnības labad jāsaka, ka pazīstu divas rudmates, bet no savas sievietes perspektīvas gluži negribētu teikt, ka viņas ir piselīgas. Tas ārkārtīgais naivums, tuvojoties agrajiem trīsdesmit, neliek domāt par seksu, vismaz ne man, bērnišķīgajā nespējā tikt galā ar dzīvi rudie mati viņām acīmredzot nepalīdz. Arī pornofilmās aktrises visbiežāk ir blondas, ne rudas. Lielas, pamatīgas krūtis, jā, tam es ticu, tas liek domāt par seksu arī man. Savukārt viegli pavērtas, spīdīgas lūpas jau izsenis ir saistītas ar ko vairāk un atgādina ko vairāk.
Manu draudzeņu un paziņu vidū laikam ir kādas divas vai trīs tādas, kuras es varētu saukt par piselīgām. Ar ko viņas atšķiras no visām pārējām? Sākšu ar to, ar ko neatšķiras. Figūras viņām ir tādas pašas kā vidusmēra sievietēm, ne īpaši slaidas, ne īpaši apdāvinātas ar krūtīm vai pēcpusi, mati vidējie pelēkie un lūpas bez kolagēna piešprices. Ap viņām nepārtraukti ir viegla seksa aura, bet ne tā, ka viņas būtu nogribējušās, nē, drīzāk gan – man bija pirms stundas, man bija no rīta, vakar vakarā arī, bet tagad arī varētu tā, ja īpaši nav jāpiepūlas. Vēl, viņas ir vienlīdz pieklājīgas ar visiem vīriešu dzimuma pārstāvjiem, vienlīdz ieinteresētas visos, smaida, sarunājas, bet uzreiz īsti nelaiž klāt. Viņas lauj nedaudz sevi iekarot, bet tā vieglītēm, un, patiesībā, nemaz necenšas būt pārspīlēti seksīgas un par viņām noteikti var teikt, ka viņas nemeklējas. Tādas sievietes ar cieņu pret sevi. Viens gan, viņām tomēr jebkuras attiecības sākas ar seksu, un tikai pēc tam ar romantiku un tā tālāk. Tas laikam arī raksturo to viņu piselīgumu. Viņas grib seksu, viņas zina, ka to dabūs un tāpēc īpaši uz to neiespringst.
Vai es pati esmu piselīga? Man grūti teikt. Man dažbrīd liekas, ka es tomēr esmu vairāk ledus karalienes tips, kas vilinās līdz ārprātam, bet paliks pilnīgi auksta, līdz atradīs kādu vienu, kas to atkausēs. Un tad ar to vienu būs piselīga līdz ārprātam.
{ 1 comment }