Rakstot par pirmo seksuālo pieredzi atcerējos citas savas pirmās reizes, kuras nācies izbaudīt. Ir bijuši pirmatklājumi, kurus labāk būtu bijis pataupīt vēlākam laikam. Šoreiz par vārdiem – Es Tevi mīlu.
Tas notika kādā jūnija naktī. Bija silts un aiz loga sisināja sienāži, svaigi nopļautā siena smarža patīkami kutināja manas nāsis. Atceros, ka biju uzsēdusies viņam uz jāteniski uz vēdera, smējāmies par dienā piedzīvoto. Viņš apklusa un ieskatījās dziļi man acīs. Tajā brīdī nobijos, jo domāju, ka pēc tāda skatiena nekas labs nesekos. Tā mēs kādu mirkli klusējām. Pie sevis domāju, ka kaut kas nav kārtībā. Un tad viņš pateica tos trīs maģiskos vārdus – Es Tevi mīlu… Mana pretreakcija nebija kā lielākajai daļai meiteņu – neteicu,ka es arī Tevi mīlu, nekritu ap kaklu apskaut…Mana atbilde bija pavisam vienkārša – “Nesaki tā…
Puisis mani paņēma uz izbrīnu, bet es ar savu atbildi viņu vēl vairāk. Sekoja jautājums :
- “Nu kāpēc Tu domā, ka es Tevi nemīlu? Es Tevi taču mīlu.”
-”Ir pagājis pārāk mazs laiks, lai kaut ko tādu teiktu.”
Izstāstīju savas domas par to, kāpēc man šie vārdi neliekas īsti – laiks,ko bijām pavadījuši kopā priekš manis bija pārāk īss, lai saprastu, ka mīlu šo otru cilvēku. Nu nevar cilvēks iemīlēt otru 4 mēnešu laikā. Viņš varbūt jā. Vismaz es ne.
Nākošajā dienā pastāstīju draudzenēm par naktī piedzīvoto. Arī par manu atbildi. Zinot draudzenes, neiztraucos, ka tiku nosaukta par muļķi.
- “Nu bet kāpēc Tu neteici,ka Tu viņu arī mīli??? Es gan nevaru sagaidīt to mirkli, kad man Ivars pateiks,ka mīl mani, jo es tak pirmā nekad to neteikšu.” Ar acīm vaļā sapņoja Liene.
Stāstot citām draudzenēm par man atzīšanos mīlestībā, viņas aiz laimes spiedza, izkusa. Smaidīja kā mazi kucēni, tik īpaši priecīgas par kādu notikumu viņas sen nebija bijušas. Uz jautājumu – “Un ko Tu viņam atbildēji”, saņēmušas manu atbildi, smaidīgie ģīmīši savilkās. Kaut ko tādu no manis nebija gaidījušas.
Bet ko gan viņas cerēja sagaidīt no manis? To pašu – Es arī Tevi mīlu – pateikt kā atbildi nemāku. Pat ne pieklājības pēc. Nemāku un viss. Un varbūt arī pat negribu.
Vārdi – Es Tevi mīlu – man ir kaut kas ļoti svēts. Tik ļoti svēts,ka pār manām lūpām tie ir skanējuši ļoti maz reižu. Mazāk nekā 3. Es nedāļāju vārdus, pirms tie nav atraduši vietu manā sirdī. Pateikt tos man ir grūti, jo tam ir vajadzīgs laiks, lai sapratu un izvērtētu šī cilvēka nozīmi manā dzīvē.
Kādos Ziemassvētkos apsveikuma kartiņā uzrakstīju cilvēkam, cik ļoti daudz viņš man nozīmē, pateicu paldies par to,ka spējis mani šos gadus izturēt. Uzrakstīju, ka mīlu viņu. Tas bija atklāti un patiesi.
Vārdus – “Es Tevi mīlu” teikšu tikai tad, kad būšu pilnīgi droša par šo otru cilvēku. Nebūs svarīgi, vai šis otrs cilvēks man to pateiks pirmais un es viņam atbildēšu, nebūs svarīgi, ja viņš arī neatbildēs. Ja mīli, tad nav jēgas slēpt šo patiesību no sevis un tā otra cilvēka.
{ 10 comments… read them below or add one }
nu arii peec pirmaas pateiskhanas reizes, nevajadzeetu to atkaartot katraa teikumaa.. tas paliek ikdieniski un vairs nav iipashi
man,piemeeram, ir gruuti dabuut shos vaardus paari luupaam…
td TU netici miilestibai no pirmaa acu uzmetiena?
kaut kāds sviests!! gulēt ar cilvēku, kuru pat nemīli, vai vnk nespej viņam to pateikt..
šinī gad. tāpat jau bija saprotams, ka puisis tevi mīl..
tikai nevajag teikt, ka šie vārdi ir svēti, ja tanī pašā laikā naturāli tiek pārkāpts bauslis par laulību, t.i. grēkots.. grēkā nekā svēta nesaskatu..
es tos vardus saku katru dienu jo esmu nepieklaiga skukene!
Arī man ir grūti to pateikt pirmo reizi savam puisim, ja godīgi vēl nevienam savam draugam to neesu teikusi, bet liekas ka šoreiz tik tiešām viņu mīlu (kautgan tādas sajūtas var uznākt bieži kad ar kādu satiecies jau ilgu laiku) un viņš ir un paliks mans īstais. Jūtu ka arī viņš tā domā un jūt to pašu. ir bijušas reizes kad viņš tākā vēlās man tos vārdus pateikt,bet katru reizi pasaka to savādāk “….šausmīgi mīļa tu man esi…, esmu laimīgs ar tevi kopā un vēlos arī palikt ar tevi”. Abi mīlam viens otru,bet šos vārdus neesam izteikuši ne reizi,ceru ka šie vārdi izskanēs 14.02.2008.
cilveks sevi pierada ar darbiem nevis vardiem…ari man skiet lieki to sacit tik loti biezi,ka reizem tas izspruk gandriz automatiski ..un vel jo vairak,kad cilveks nemaz otru vel nemil…parak biezi musdienas jauc milestibu ar iekari,kaislibu,aizrausanos vai vnk gribesanu..
manuprat vardi,es milu tev,neko nenozime,jo tie ir tikai vardi!
tad kad biju kopa ar puisi ar kurunu jau esam šķirušies , es viņam visu laiku teicu , cik ļoti viņu mīlu , sakumā viņš man arī. bijām kopā nepilnus 3 gadus ar pārtraukumiem. pēdējo reizi , kad jutu , ka attiecības brūk un jūk vienkārīs nevareju neteikt cik daudz vins man nozime un cik loti milu , bet tad kadu dienu skaneja vina atbilde: “beidz man to kladzinat , ka mili mani , viendreiz dzirdeju , pietika.” protams , nebija ta , ka es pakal skrietu un skandinatu , diena pateicu kadas 3 reizes. ta neuzkritoši
tad sapratu ,ka no milestibas tur sen neka vairs nau , tikai tads pieradus , neveleshanas but vienai.
tagad nedaudz nožēloju , ka izsviedu tik daudz lieku vardu. nu es ari esmu pieskaitama pie tam , kas nelabprat laiž “es tevi milu” pār lūpām. varbūt vienkāŗsi bail , bet varbūt…
cik ljoti daudz un dazhaadu viedoklju. ta4u es arii laikam piederu pie tiem cilveekiem, kas neteiks shos triis vaardus paaraak biezhi, bet vairaak piekritiishu enaz, ka, ja miil viens otru, tad to var paraadiit ar savu riiciibu un, ja tu ljoti otru miili, tad nebuus vajadziigi vaardi, lai to saskatiitu otra cilveeka aciis…