Vai jūs kādreiz runājat neķītrības seksas laikā? Es atzīšos, ka es runāju. Agrāk man likās, ka tas skan piedauzīgi un nepareizi, bet reiz mans mīļotais procesa vidū sāka runāt par to, ka es esmu viņa mazā piedauzīgā mauciņa un es turpināju piespielēt viņam – stāstot par savu pežiņu, kuru viņš tik spēcīgi drāž un kā man patīk kā viņa verķis mani piš. Ko tas dod? Es atklāti pasaku cik ļoti man patīk tas, ko viņš dara ar mani veidā, kas viņu uzbudina. Varbūt tas ir patīkami tāpēc, ka no bērnības ir iedzīts, ka izmantot tādus vārdus nedrīkst, tāpat kā sekss ir kaut kas neatļauts un neķītrs, un šī te sliktā, nepieņemamā runāšana ir ar to saistīta. Gan jau noteikti ir kāds zinātnisks izskaidrojums tam, ka valodas centri atrodas tur un uzbudinājums smadzenēs atrodas līdzīgā vietā, bet šajā gadījumā man patīk, manam partnerim patīk un galvenais, ka mums abiem tas sagādā baudu, tāpēc kur tā bauda no tā rodas, mani neinteresē.
Jāsaka, ka savam „aparātam” es diezgan viegli atradu apzīmējums pežiņa, aliņa, caurumiņš, laimes saliņa, baudas spilventiņš utml, bet viņa pusei gan man sagādā problēmas izdomāt nosaukumus. Vai kāds no lasītājiem arī mēdz tik mīlīgi runāties seksa laikā? Ko par to saka partneri? Un, kādus nosaukumus viens otra mīļvietām jūs izmantojat?
Dirty talk
Previous post: Sekss darbā: citādāka perspektīva
Next post: Orgasms, vai ķīmija ir tikai mehānikā?
{ 2 comments… read them below or add one }
Par runāšanu – viņa nerunā – nav laika – jāsten.
Pārāk neiespringstam uz dažādībām.
Pašam it kā nav tādas vēlmes. Nosaukumi – klasiskie – viņai aliņa – man čibriks. neatkarīgais.
vispār runāt sexa laikā vajag. Lai mīļotais redz cik ļoti mani uzbudina tas ko viņš dara