Šķiet katrs ir skolas gados saskāries ar tām saucamajām mīlestības vēstulītēm. Sūtījis, saņēmis vai sliktākajā gadījumā – nogādājis sūtījumu.
No skolas gadiem vien vidusskolas gadi vēl palikuši atmiņā, tādēļ vēl tagad atceros, kā man tika sūtītas dažas vēstulītes. Fakts jau patīkams, ja neņem vērā, ka sūtītāja bija no pamatskolas un ja nemaldos vismaz piecus gadus jaunāka- tātad arī mazgadīga. Ar pāris vēstulītēm sarakste šķiet beidzās. Jā, man jāatzīstas, ka atļāvos uzrakstīt arī atpakaļ.
Šo garo ievadu es rakstu tādēļ, ka nesen pārcilājot skolas laika mantas vienu no šīm vēstulītēm atradu. Tad nu izdomāju, padalīties ar jums – mani lasītāji. Vēl tik vēlos piebilst, ka ne tikai sūtītāja bija manī samīlējusies, bet arī dažas viņas draudzenes – tādēļ viņu savstarpējās intrigas attiecībā uz mani ir situšas augstu vilni. Pārējo gan lasiet vēstulītē. Pārrakstīju to 1:1.
Atvaino lūdzu par to zīmīti. Es tiešām nedomāju līdzi tam, ko es rakstu, es tiešām visu nožēloju (ko es rakstīju tajā zīmītē). Lūdzu, lūdzu piedod man. Es tiešām neticu vairāk ko tās meitenes man teica. Man liekas, ka tu patīc Laurai.
Varbūt atnāc un, sarunāsim kur un, kad mēs varētu aiziet un pasēdēt un vienkārši parunāt tāpat par dzīvi. Un es piekritu tam ka tu neuod, bet labi un kaislīgi skūpsties. Tu būsi 20. decembrī uz diseni? Es šoreiz obligāti būšu 100% (a varbūt nebūšu, es īsti nezinu.) Ja tu tur nebūsi, man nebūs ko darīt. Jo biežāk es tevi redzu, jo es tevi arvien stiprāk iemīlēju. Es nezinu vai tiešām es spēšu to izturēt, es tiešām nezinu. Tad atnāc lūdzu un, varbūt kaut ko sarunāsim. Un, tu tiešām nelīdzinies cūkai! Es jau to apskatīju laukos.
Santa (Saņčo)
Uzzīmētas divas sirsniņas.
P.S. Nu tu pievilksi to sirdi vai nē? Bet šoreiz tev ir jāapzinās ko tu dari.
Lai arī lasīt viņas vēstules bija interesanti (dažbrīd arī uzjautrinoši), gadu starpība toreiz bija galvenais iemesls, kādēļ mūsu sarakste diezgan ātri apsīka un attiecības neveidojās.