Mīts par melnādaino vīriešu spējām gultā jeb kāpēc neticēt apgalvojumam, ka viņi ir ideāli partneri gultā

Kas ir labs vai slikts partneris gultā? To, šķiet, var saprast tikai salīdzinot, un, lai arī kā vīriešiem tas nepatiku, mēs, sievietes, tomēr salīdzinām savus partnerus. Ne velti saka, sievietei ir svarīgi, lai viņa ir pēdējā, kuru vīrietis mīl, bet vīrietim, lai viņš ir pirmais, ar kuru pārguļ. Ja nav ar ko salīdzināt, tad nevar arī pateikt, kurš ir slikts vai labs mīlnieks. Protams, pirmā reize ir īpašs gadījums, un, lai kā arī tā nebūtu apcerēta daiļliteratūrā kā romantiskākā nakts, es to atceros ar nepatiku, jo tā pirmā nakts nebija ne īpaši romantiska, ne arī baudas pilna.

Tomēr, kas īsti ir labs mīlnieks un, vēl jo vairāk, vai pēc kādām ārējām pazīmēm varētu spriest, ka vīrietis būs īpaši labs gultā? Šo tēmu sievietes un pat vīrieši apcer draugu bariņā piektdienas vakarā, vecmeitu-vecpuišu ballītēs, pat svešinieki interneta forumos dalās savā pieredzē un novērojumos. Bieži pavīd komentāri, ka jāapskata kāds ir vīrieša deguns, kādi pirksti, kas noteiktos gadījumos norādot uz lielu izmēru. Jā, izmērs ir viena lieta, taču šķiet, ka vairums apskata to diezgan vienpusēji – garš vai īss. Mani piemēram ļoti pat labi apmierina vidējs izmērs, bet pamatīgs apkārtmērs! Tāpat kā citām varbūt patīk tievs un garš, man patīk vidējs un resns. Bet lai nu paliek par izmēriem, kā īsti ar tām ārējām pazīmēm, kas liecina par ko vairāk? Un, ja reiz runājam par kaut ko vairāk, tad kas īsti ir tas, kas nodrošina šo „vairāk”? Kas īsti ir tas, kas padara vīrieti par labu mīlnieku vai pat supervaroni gultā? Jau pieminētais izmērs, priekšspēle, partneres izjušana, rīcība pēc seksa un vēl daži sīkumi ir tas, par ko es vēlos pastāstīt melnādaino vīriešu un viņu gulta spēju sakarā, jo viens no izplatītākajiem mītiem ir – melnādainie vīrieši ir gandrīz vai supervaroņi gultā un spēj apmierināt jebkuru sievieti!

Ādas krāsa – noteicošais rādītājs?

Kāpēc mūsu platuma grādos melnādaino vīriešu spējas gultā ir tik bagātīgi apcerētas un īpaši izdalītas? Pirmkārt jau, tā mums ir eksotika. Nav mums viņu tik daudz, to melnādaino vīriešu, tie paši vairums ir tūristi, un bieži nebūt ne sekstūristi, bet biznesa cilvēki, kas pilsētā uzturas vienu dienu un labākajā gadījumā vakarā viesnīcas bārā iedzer vienu aliņu. Jāatzīst gan, ka pēdējā laikā tomēr pat mums to melnādaino vīriešu ir vairāk nekā agrāk un viņu sejas sāk pavīdēt gan klubos, gan mazos Rīgas bāriņos. Aizvien gan, ja salīdzinām ar ārzemēm, mums tā ir eksotika un neparasta parādība. Ja es dienā redzu divus melnādainus vīriešus, tad visbiežāk tas ir viens un tas pats cilvēks dažādās pilsētas daļās. Divi uzreiz? Tā negadās. Līdz ar to mums viņi ir eksotika, bet arī sievietēm dažreiz gribas pamēģināt kaut ko neparastu, kaut ko iepriekš neizmēģinātu. Te nu jāsāk pievērst uzmanība detaļām – tas, ka kāda grib kaut ko pamēģināt, nenozīmē, ka tas noteikti ir kas labs, t.i. – vēlme pamēģināt nenozīmē, ka viņi ir supervaroņi gultā. Jūs taču veikalā mēdzat nopirktu kādu neparastu torti, kuru neesat nekad garšojis, tāpat vien. Gadās, ka ir laba, bet gadās – galīgi garām! Bet citreiz ir tā, ka kāds iesaka pamēģināt šo torti, šajā gadījumā seksu ar melnādainu vīrieti. Kāpēc iesaka? Jābūt labam, vai ne? Citādāk neieteiktu! Taču iedomājieties, sievietei ir bijis sekss ar melnādainu vīrieti, viņa zina, ka viņas draudzenēm tā ir eksotika un tāpat neviens jau nevar pārbaudīt, cik labi vai slikti bija īstenībā. Tā nu viņa neatkarīgi no tā, kas bija īstenībā padižojas, ka redz kāda eksotikas mīlētāja, ko tik nav mēģinājusi un kādas asas izjūtas tas ir sniedzis, jo neviena negribēs atzīt, ka atdevusies pilnīgam nemākulim.

Izmērs

Atgriežoties pie iemīļotās izmēra tēmas, regulāri pavīd uzskats, ka melnādainiem vīriešiem ir lielāks loceklis un līdz ar to viņi ir spējīgāki labāk apmierināt sievieti. Pirmkārt, kāpēc mēs domājam, ka viņiem ir liels loceklis? Statistika vai vienkārša patiesība, ka pornofilmās parasti rāda īpaši lielus locekļus? Cik man zināms, šobrīd lielākā locekļa īpašnieks ir turks Muhtars, nevis melnādains vīrietis, ja reiz par to runājam un Kāpēc pornofilmās bieži rāda melnādainos? Daudzi būs dzirdējuši par paaudzēm cilvēku, kas dzīvo no pabalstiem un gadījuma darbiem, pornobizness vairumam arī ir tikai gadījuma darbs, nevis pamatnodarbošanās un skaistuļiem ar milzu locekļiem no neaizsargātākajiem sabiedrības slāņiem tā ir viegla nauda, bet patiesību par to, ka vismaz ārzemēs tieši melnādainie bieži sastāda šos neaizsargātos slāņus, zina visi.

Tomēr, citi apgalvo, ka viņiem ir statistiski pierādījumi tam, ka melnādaino vīriešu locekļi ir lielāki. Pieņemsim, ka viņiem ir taisnība un mēs varētu piekrist apgalvojumam par izmēru, bet izmērs pats par sevi vēl nenozīmē, ka viņi ir labi vai labāki mīlnieki par baltajiem vai aziātiem. Triviāls piemērs – ja tev ir jāizrok 20×20 cm bedrīte, ekskavators nav nepieciešams, pietiks ar mazu lāpstiņu. Tāpat arī, pat ja tev ir jāizrok grāvis, bet tu neproti rīkoties ar savu ekskavatoru, tad nekāda rakšana nebūs un daudz vairāk noderēs vienkārša lāpsta. Daži vīrieši arī nezin kāpēc uzskata, ka paskatoties uz viņu iespaidīgā izmēra locekli vien es jau varu beigt, vai arī pietiks ar dažiem iekšā-ārā un viss. Nekā nebija! Vaginālais un klitorālais orgasms, jeb ne visas beidz vienādi un citām ir nepieciešama papildus stimulācija ar pirkstiem. Mans uzskats ir, ka locekļa izmēram, vai tas būtu melnādaina, vai baltādaina vīrieša loceklis, īpašas nozīmes nav, jo sievietēm loceklis nav tā vienīgā lieta un vieta, kas var sagādāt baudu.

Liels loceklis, skan skaisti un droši vien arī kādai – patīkami, it īpaši ja tas ir komplektā ar ļoti prasmīgu mīlnieku. Bet gadās, ka man tur, apakšā, viss negrib gluži tā staipīties un plēsties viena sasodīti liela locekļa dēļ. Tādā brīdī liels loceklis kļūst par lielu mīnusu, jo es nemūžam nepiekristu anālajam seksam ar milzeni, vienkārša iemesla dēļ – sāp!

Smarža

Vīriešu smaržas un dezodoranti tiek mūždien reklamēti kā īsākais ceļš uz gultu, jo meitenes ģībs vien, ja uzsmidzināsi kaut pilīti Axe. Sintētiskie aromāti nu jau sasnieguši tādu pakāpi, ka sajūtot dažus no tiem uz ielas, pat neredzot īpašnieku, jau sāk gribēties un iekšā viss kņud, bet pie tuvāka kontakta tomēr jāatzīst – dabisko aromātu pavisam nomākt tomēr nevar. Man patīk vīriešu dabiskā smarža, pat ja viņš ir sasvīdis pēc sporta zāles, tā mani uzbudina. Bet man nepatīk melnādaino vīriešu smarža. Nepatīk! Pietam, viņi svīst vairāk par baltajiem vīriešiem, nopilinot visu tevi, gultu, un grīdu, mīlējoties rodas tā pretīgā skaņa un pēc seksa tiešām uzreiz jāskrien mazgāties.

Priekšspēle

Sievietēm ir svarīga priekšspēle. Svarīgi kā viņas glāsta pirms paša akta, svarīgi kā skūpsta, pieskaras krūtīm un čukst mīļvārdiņus vai rupjības, kā nu kurai. Zinātnieki apgalvo, ka optimālais priekšspēles ilgums ir 40 minūtes, kas patiesībā ir diezgan daudz. Vīrietim ir jābūt gana pacietīgam, lai tās 40 minūtes noturētos un uzreiz neķertos klāt biksīšu novilšanai, patiesībā pat daudzas sievietes nevarētu tik ilgi izturēt kā tās 40 minūtes. Vīriešu seksualitates īpatnība ir tā, ka jau pēc ļoti īsa brīža viņi ir gatavi pilnvērtīgam aktam, bet sievietēm tomēr ir jāuzbudinās mazliet ilgāk. Esmu dzirdējusi labu salīdzinājumu sievietes seksualitātei ar gludekli – tas labu brīdi iesilst, bet pēc tam ilgi atdziest, bet vīriešiem – ieslēdzas-izslēdzas, kā spuldzīte. Tad nu, kamēr spuldzīte jau ir ieslēgusies, bet gludeklis vēl silst, vīrietim ir jābūt pacietīgam un te nu mēs atgriežamies pie melndādainajiem vīriešiem – kurš teica un ir izpētījis, ka viņi ir pacietīgāki, rūpīgāki priekšspēles partneri par baltādainajiem? Ādas krāsai te nav nozīmes, nozīme ir tikai cilvēka rakstura iezīmēm, vai viņš var tās 40 minūtes izturēt vai nē, vai viņš zina, kur pieskarties vai nē. Patiesībā, ja runājam par iedzimtām īpatnībām, tad baltajiem vīriešiem tomēr būtu labāk jāpārzina balto sieviešu ķermenis, jo tie tomēr ir ģenētiski tuvāki baltādainajām sievietēm nekā melnādainie vīrieši.

Darbiņš padarīts, kas tālāk?

Sievietēm pēc seksa ir svarīgi, lai viņas noskūpsta, vēl mazliet pievērš uzmanību un pasaka vēl dažus vārdus, samīļo, paglāsta muguru. Te nu karstie dienvidnieki, būtu tie melnādaini vai nē, ir tādi paši kā baltie vīrieši – nepievērš uzmanību, pagriežoties uz sāniem un iemiegot, jo pulveris izšauts, spēka vairs nav un neko vairs negribas, kamēr sieviete ar savu „gludekļa” seksualitāti tikai lēni atdziest. Saprotu jau, ka dzimumam raksturīga iezīme, bet daži vīrieši tomēr nepagriežas uz sāna un neiemieg, bet iedod to buču un viegli glāsta plecus man, kamēr es iemiegu vai beidzot pieceļos, lai dotos prom. Un jau atkal – viss atkarīgs no cilvēka rakstura un visbiežāk ādas krāsai nebūs itin nekāda nozīme.

Ir jomas, kurās melnādainie vīrieši varbūt ar kaut ko apsteidz baltādainos, taču seksā tā noteikti nav. Pat ja mēs apskatam izmēru vien, tas vēl neliecina par labu mīlnieku un dažās situācijās var pat izrādīties mīnuss. Tomēr amizantākais ir tas, ka citās jomās gan melnādainie, gan baltādainie var būt vienādi slikti vai labi mīlnieki un tieši viņu raksturs spēlē daudz lielāku lomu nekā ādas krāsa. Kādam varbūt ir atvieglojums, bet kādai – vilšanās, taču viennozīmīgi – melna ādas krāsa (tāpat kā liels vai gigantisks loceklis) vien nepadara tevi par supervaroni gultā. Kas par tādu padara? Par to varbūt citreiz.

Tagged as: sekss, Sievietes runā