Man manā dzīvē ir četras lielas baudas. Trīs tādas klasiskas un labi zināmas – ceļošana, ēšana un sekss. No manas puses tad ceturtā ir kino, visspilgtākajā popkultūras formātā – Holivudas filmas ar popkornu, kolu un mīkstiem sēdekļiem, vēlams ne retāk kā divas reizes nedēļā. Varētu teikt, ka sekli, bet šīs četras baudas ir mana dzīves jēga, mans dzīves piepildījums, kurš sagādā man prieku. Bet, atgriežoties pie tām klasiskajām vērtībām jeb šoreiz – seksa.
Ir tā, ka vienā brīdī es secināju, ka man vairs negribas. Negribas seksu nemaz. Ja agrāk man tas bija vajadzīgs vismaz reizi divās dienās, ne mazāk, citādāk es juku prātā, tad tagad reize divās, trijās nedēļās jau kļūst par normu. Sekss aizvien sniedz baudu, man patīk, viss labi, bet – negribas. Ja agrāk jau 15 minūtes pēc beigšanas es sāku trīties un uzmākties mīļotajam atkal, tad tagad ne tikvien pēc pirmās reizes es saldi iemiegu, bet pat seksa laikā dažreiz ir tā, ka gribas kaut ātrāk viņš tikai beigtu, pašai pat negribas beigt un tikai ātrāk iet gulēt. Atzīšos, ka pirmajā brīdī metos vainot mīļoto – acīmredzot nevelta pietiekoši daudz laika priekšspēlei, attiecībās ir ieviesusies zināma vienveidība. Tad sapratu, ka patiesībā tāpat ir arī ar pašapmierināšanos. Ja agrāk neskatoties uz seksa biežumu pati gana daudz savā nodabā darbojos, tad tagad es pat vairs nespēju atcerēties, kad bija pēdējā reize. Ne par ko negribējās atzīt savu vainu, līdz brīdim, kad es sapratu, ka ar pārējām trim dzīves baudām ir tāpat. Ceļošana? Pusgadu vismaz reizi divās nedēļās esot lidostā, lidostas darbinieces mani jau pazīst un es drīz zināšu kuras strādā kurās dienās. Čemodāns vispār tikpat kā netiek izpakots un apmeklējot valsti vai pilsētu, kur nav būts iepriekš, brīvajā vakarā es dodos gulēt uz viesnīcu, nevis pastaigās pa pilsētu. Ar to visu es gribēju teikt, ka ceļot es vairs negribu un gulēt es gribu tikai savā gultā. Ēšana un kino diemžēl ir nokļuvušas līdzīgās pozīcijās, jo nekas vairs negaršo, gatavot negribas, filmas nepatīk, garlaiko un seansa vidū es esmu pat iemigusi mīļotajam uz pleca.
Nemaz nebija vajadzīga rūpīga analīze, kad es sapratu, kas tam visam par vainu – darbs. Strādājot 10-12 stundas dienā, izņemot miegu vairs negribas neko. Tāds nu ir tas modernais dzīvesveids, kad mēs pārstājam veidot attiecības ar fiziskajām personām, bet pārejam uz juridiskajām. Līdz ar to pašlaik man ir tikai vienas ilgtermiņa attiecības – tās ir ar manu darbu un īpašas pārmaiņas es neredzu, jo – ja es tomēr vēlos atgriezties pie savām četrām lielajām dzīves baudām, tad tomēr trīs no viņām bez naudas nu nekādi, bet ar pliku seksu dzīvē neiztiksi. Diemžēl pierodot dzīvot bez seksa, to gribas aizvien mazāk (if you don’t use it, you lose it…), kas mani skumdina, jo agrāk man tas tiešām sagādāja ļoti daudz baudas un, lai arī dīvaini izklausās, prieka. Mīļotā cilvēka ir žēl, jo saprotu, ka cieš mūsu attiecības un tas nav normāli turēt vīrieti bez seksa tādā pakāpē.
Pat nezinu, kā lai risina šo situāciju, jo acīmredzot šī brīža prioritāte – darbs – ir skaidra un tik ilgi, kamēr tā nemainīsies, seksa man acīmredzot nebūs. Nu jau labi saprotu cilvēkus, kas saka – attiecības neveidoju, jo tām nav laika. Nav laika arī man…
{ 19 comments… read them below or add one }
klau, a cik Tev ir gadu? nogurums, protams, ir visiem, bet pie tāda darba ritma un, pieļauju, ne visai veselīgas pārtikas, nogurumu var radīt arī citas slimības. ja neesi bijusi, drošības pēc būtu labi apmeklēt ārstu, lai veic analīzes, vēdera dobuma ultrasonogrāfiju utt. kaut kā neticas, ka darba slodze viena pati varētu atņemt Tev baudu
atpūties – un labi padomā vai darbs ir tava dzīve. man jau vienalga. tev tāda dzīve ir dota tikai vienu reizi neiznieko to ar darbu. kad būsi sapratusi ko dzīvē vēlies tad arī sex būs gan viss pārejais. atgriezies bērnība un laime būs tava sabiedrotā.
lai veicas – likas šis rakst ir vairāk par sevis meklējumiem ne par sex 
Apsveicu, tu esi nogājusi pusi no ceļa uz pilnīgu depresiju. Puisis droši vien aizies, nevienam vīrietim tādas karjeristes nav vajadzīgas. Bet darba devējs par šādu entuziasmu noteikti ir sajūsmā, vienīgi pēc pāri gadiem sāks kristies produktivitāte, parādīsies totāla depresija, droši vien arī bezmiegs. Tad tas darbs totāli piegrizīsies utt. mi uže eto proģiļi…
Pārika, slimības – totāls fufelis. Ja galva nav kārtībā, tad ar zālēm vai paiku vai sportu nebūs līdzēts.
Kamēr neiespringst uz darbu, gribās, kad pavadi 12 stundas strādājot un darbojoties, tad ne vairs gribās, šat tad vienīgi pusdienas pārtraukumā, ja visi darbi izdarīti, var apsvērt, kā ideju.
Kā reizi veselīga pārtika ir un sporta nodarbības arī. Slimību nav, pie ārsta biju. Bet atgriezties pie normāla dzīves ritma nav tik viegli, jo nav man 8 stundu fiksētais darba laiks, tāpat arī mīļotajam. Ja viņam vēl darba laiks ir lielā mērā no paša atkarīgs, tad man vēl nosacīti. Tā nu divi darboholiķi dzīvojam.
Dzīves patiesība, ka jo vairāk dari kādu lieto jo vairāk tā sāk besīt un jo vairāk tā sāk ietekmēt tavu dzīvi un laimi kopumā :/
P.S man patīk tavi raksti un vispār šis blogs. Tā turpināt
Paldies!
Tagad jārauj darbs, pēc tam varēsi atpūsties pēc sirds patkas tikai daudz augstākā kvalitātē
Izklausaas pilniigi taapat kaa man . 12 un dazzreiz pat 14 stundu darba dienas dara savu . Esmu visu norakstiijusi kaa paarpuules vainu un sapratusi , ka jasamazina darba stundu skaits . Varbuut pat jaanomaina viirietis ?
Viesautore, kur tu esi pazudusi? Pat ja tev dzīvē viss tik ideāli, nu uzraksti tač kaut ko!
Nu nezinu, uzskatu ka šādas sievietes, kas darbu vērtē augstāk par pārējo nerīkojas pareizi(srry autore). Labi, varbūt tavs vīrietis arī ir tāds pats darbaholikis, tad vēl tā bet normāls džekiņš ko tādu nevarētu izturēt. Ar manējo ir kas līdzīgs, arī viņai vairs īpaši nevajag seksa. Seks mums ir reizi trijās nedēļās!!!
Negribu būt cūka, bet ja tā turpināsies, būs jāmeklē, kada blakusaizraušanās līdzšinējai.
Un runas par to, ka tagad sarausim naudu un pēc tam dzīvi izbaudīsim augsktākā kvalitātē arī ir pupu mizas. Seks 60 gados?!? Tā jums būs tā augtā kvalitāte?!?
Dzivojam mēs viereiz un arī jauni esam tikai vienureiz….
man taa pati probleema, negribas un viss
ljoti par to paardziivoju, bet nekaa nevaru ar sevi padariit.. tikai ar lielu piepuuli man izdodas sevi noskanjot seksam. laikam jaasaak dzert viagra
hmm, atradu šo rakstu internetā meklējot vārdu salikumu “kāpēc negribas seksu”..
mani šobrīd ši problēma ļoti nomāc un manu dragu, protams, vēl vairāk. Es nestrādāju 12h, bet gan tikai 8h, ta ka nezinu, vai nogurums varētu būt pie vainas….
Man gan savadaka problema.Neskatoties uz ikdienas stresu,darbu, gribas seksu 24h diena.Jo neatliek laika citam dzives izpriecam un gribas izbaudit kaut vienu no tam kad blakus ir viss tam nepieciesams..virietis,gulta.Bet seks ir vienreiz menesi.
Nezinu vai manu draugu tik ciesi ieskavis stress,darbs..vai kas cits,bet pasai jau apriebas uzmakties,provocet uz to,vnk sievietes necienigi.
Ja seks notiek tad notiek bez jebkadas priekspeles,skupstiem,glastiem..Meginaju jau ari runat pa so problemu…bet atbilde tik dzirdu”bus tev seks 6 reizes nedelja,bet ne tagad”..bet kad tad?
Vai tiesam jasak skatities pa kreisi???
Man arī līdzīga problēma, dzīvojam ar draugu kopā 2,5 gadus, kopā esam apm. 4, arī ir tā ka negribās, varbūt nav īstie vīrieši mums visām!? Kad pati sevi noskaņoju, tad vēl tā, protams esmu mēģinājusi ieviest ko jaunu, veļiņa, uzdāvināju draugam pūkainos rokudzelžus ar mājienu, lai mani iekvēlina, ienes kaut ko jaunu mūsu “guļamistabā”, bet tā arī viņi kautkur stāv, nevienu reizi nav pat paņēmis, un ir lietas ko negrib pamēģināt, mazliet stagnāts. un tās paredzamās kustības un pieskārieni bieži neizraisa nekādas sajūtas…
man arī problēma, tikai nav puiša ar ko, atrast arī nav laika, jo 15h (es strādāju mācos)..tad ceļš līdz mājām un tā 1.5 gadu,, un Ak, Dievs – es izniekoju savu dzīvi, jo to nebaudu!!!!!
tāpat kā autorei un vēl dažām citām komentētājām – arī man ir tāda pati problēma. Bet pārpūle tur galīgi nav pie vainas – jo es vispār nestrādāju. Un mācības nav tik stingrā un mokošā režīmā, lai tā dēļ negribētos – cmon, dažas stundas dienā..
Un es arī netieku galā ar šito problēmu.. Mans vīrietis pie vainas nav nekādā gadījumā. Un pašai arī nav nedz kādu aizspriedumu, nedz kompleksu nekā cita..
Ej nu saproti :/
Sievietes pašas negrib piepūlēties un gaida kad džeks visu atrisinās. Zinu, jo pati esmu viena no viņām. Ilgstoši to bija grūti atzīt, bet kad laiks iet un jūti ka kļūsti arvien neapmierinātāka nevilšus sāc sev jautāt – nu kas par lietu? vai tad tiešām neko nevaru darīt lietas labā… Pašai šāds posms pēdējā laikā uznācis. Negribas, jo neizprotu kādēl man to vajag… bet kad atceros fantastiskus baudas mirkļus manī rodas iekšējs konflikts – nu blin tak bija tik forši, kas man uznācis. Fenomens, ka gandrīz visas kas komentējušas ir meitenes ar draugiem. Dabūja un vairāk neko nevajag? Skarbā patiesībā… kamēr pirmā reize vel nav bijusi, viss iet savu gaitu ideāli, pēc tam atslābst – abi, jo jau dabūts tas ko gribēja. Nemitīgi jādomā par to, lai būtu tā dzirkstelīte, lai katreiz satiekoties būtu kā no jauna. Citādi – vienalga kāds džeks būs, ar visiem izšķirsies jo tas dabīgais rozā briļļu periods paies tikuntā. Tā ka nesēdiet un neskumstiet un negaidiet. Ar darbu ir kā ir mūsdienās – izkalpina kā vergus un privātajai dzīvei jāsaka attā, bet domājiet uz priekšu – vai tiešām tas ir tas kā gribu savu dzīvi dzīvot. ja nē, tad idejas kā atjaunot sexu radīsies
Vajadzīgs Tāds kas Tik stipri noskūpsta, ka jaunības kaisles dzirksts atkal aizdegas!
Un sievietes missija ir nevis patērēt, bet radīt ! Vīrieša misija ir nodrošināt tehniski sievietes radīto projektu.
Bet tā kā sieviete nesaprot savu misiju viņa vienkārši patērē un iznīcina pati sevi.