Sen neesmu rakstījusi un bija brīdis, kad domāju – vairs nerakstīšu nekad. Sarežģījumi personīgajā dzīvē, tik daudz darba un tik ļoti pārgurusi, ka bez kosmētikas kārtas uz sejas cilvēki man nāca klāt uz ielas un jautāja, vai man nav slikti un vai nevajag izsaukt ātros. Tagad man viss ir labi, tagad es esmu kārtībā un pa maziem gabaliņiem sākšu stāstīt par šajā laikā piedzīvoto.
Mēdz teikt, ka viss slēptais nāk gaismā, visi noslēpumi agri vai vēlu parādās vai arī mēs paši tos pasakam. Tā notika arī ar mani. Mans lielākais noslēpums, mans katras nakts murgs un manas bailes, vai tika pa naktīm, miegā, es nejauši neizpļāpāšos, nāca gaismā. To izdarīju es pati. Es viņam pateicu, ka bija cits. Kāpēc? Es gribēju atvieglot savu sirdsapziņu uz viņa rēķina. Cenšoties pašai sev izdarīt labāk, es tik ļoti sāpināju viņu, ka kļuva slikti mums abiem. Bet viņš saprata. Itkā. Saprata, ka tā bija arī viņa vaina, saprata, ka jādzīvo citādāk, lai mums abiem būtu labi. Tas, protams, prasīja pāris noraudātas naktis, lūgšanos sākumā no manas puses, tad no viņa un arī pāris skandālus. Bet pavisam karsti palika, kad parādījās viņa – bezgala jauka būtne ar gaišiem matiem, īsa auguma, zilām acīm un pats mīļuma iemiesojums, pilnīgs pretstats man. Ne velti niks viņai bija Pienenīte. Jo tieši tā viņš viņu satika – čatā, kur viņa kārās kaklā vai ikkatram vīriešu kārtas pārstāvim un katram teica, ka tie visi pārējie, tas ir tikai joks un īstenībā ir tikai viņš.
Es saprotu, ka viss gāja uz galu vēl pirms es pateicu patiesību – mani neskaitāmie komandējumi, kad mēnesī uz vietas biju 3 dienas un uz jautājumu par seksu nevarēja būt atbildes, jo es jau gulēju. Viņš iesāka čatot un es esmu pārliecināta, ka Pienenīte bija jau sardzē. Meitene, kas par mani zināja vairāk, nekā viņai bija jāzina. Meitene, kas zināja par mani visu, ko zināja viņš, un bija saprotošais spilvens, plecs un kas tik vēl ne, tajā brīdī, kad es kļuvu par raganu. Ja ne viņa, noteikti viss nebūtu tik dramatiski un mokoši.
Lai sarežģītu visu vēl vairāk, tajā brīdī es biju pilnīgi pārliecināta, ka esmu stāvoklī vai ļoti slima. Tādus niķus mans ķermenis vēl nekad nebija taisījis. Pieļauju, ka no malas noteikti izskatījās, ka, turoties pie pēdējā salmiņa – viņa vēlmes tikt pie bērniem – es vienkārši meloju. Tā laikam likās arī viņam, jo brīdī, kad iznācu no ārsta kabineta ar pilnīgi noteiktu diagnozi – stress, nekādu bērnu, piezvanījusi viņam es uzzināju – viss ir galā, kaut vēl dažas stundas atpakaļ bijām runājuši tikties. Aizvien atceros kā gāju pa parku, lija lietus un es nevarēju saprast, vai tā ir patiesība, vai nē. Vai es sapņoju vai nē. Cilvēks, kurš bija mana mūža mīlestība, kuram bija jābūt mūža mīlestībai, tagad teica, ka ir beigas. Pietam pie visa vainīga biju es pati.
Tad sākās mokošākās mēnesis manā dzīvē. Viņš man turpināja zvanīt. Katru dienu. Tāpat vien, lai pastāstītu kā viņam iet. Katru reizi noveda mani līdz asarām. Teica, ka nezina, vai mīl mani, ja agrāk esot zinājis, tad tagad vairs nē. Tad četru dienu laikā viņš pārvācās uz jaunu dzīvesvietu, par kuru mēs kopīgi tik ilgi bijām sapņojuši un vēl pēc dažām dienām uzaicināja ciemos. Es atbraucu, domāju, ka viņš varbūt ir pārdomājis. Bet nē, viņš aizvien nezināja, un katrs viņa pieskāriens man dūra kā ar nazi. Viņš teica, ka ne ar vienu netiekas un jautāja vai tiekos es. Man tobrīd bija ne līdz randiņiem, es cīnījos ar sevi, lai neiebrauktu kādā ceļamalas kokā. Tajā vakarā, kad viņš piezvanīja vēlreiz, es viņam jautāju, ko viņš centās panākt – parādīt man gultu, uz kuras tiks ņemtas priekšā visas pārējās? Parādīt kāds viņš ir malacis un kāda es esmu muļķe? Pateicu, lai pārstāj man zvanīt un izlemj, ko vēlas, ka es dodu viņam 2 nedēļas laika, lai izlemtu. Vēlak viņš atzinās, ka pēc šīs sarunas bija domājis, ka man vairs nezvanīs nekad. Tajā dienā es pazudu. Es vairs nerādījos internetā un pārstāju atbildēt uz viņa zvaniem. Bija laiks, kad es biju gatava atdot visu, lai atkal būtu ar viņu kopā.
Turpinājums sekos….
Viņš atgriezās atpakaļ pie manis – vai tāpēc es esmu ragana? 2. daļa
{ 2 comments… read them below or add one }
Labprāt palasītu turpinājumu and welcome back
Turpinājums būs
Un, man prieks atkal rakstīt!