Raksta pirmā daļa lasāma rakstā Viņš atgriezās atpakaļ pie manis – vai tāpēc es esmu ragana?
Pagāja dažas dienas un man kļuva labāk. Es tikos ar draudzenēm, es salabu ar savu kādreizējo labāko draudzeni un pēc divām nedēļām es jutu, ka es varu dzīvot. No tā nemirst. Kādu dienu es sapratu, es esmu brīva un beidzot pēc visiem šiem murgiem, asarām un haosa jūtos laimīga. Tieši tajā brīdī iezvanījās telefons. Es necēlu. Viņš turpināja uzstājīgi zvanīt ik pa dažām minūtēm vairāku stundu garumā. Vakarpusē es neizturēju. Viņš runāja par to, ka tā, iespējams, bijusi viņa dzīves lielākā kļūda, ka viņš bez manis nevar. Tajā brīdī es sapratu, ka es vairs nezinu vai viņu mīlu. Sarunājām satikties. Aizbraucu pie viņa un uzzināju, ka šīs nedēļas ir bijusi kāda cita. Pienenīte. Esot tikušies kādas dažas reizes, viņš neatceroties cik. Skūpstījušies. Aizvien esmu pārliecināta, ka bija arī kas vairāk. Viņš teica, ka vēlas būt kopā ar mani, bet ar Pienenīti – tikai draugos. Es nezinu, kas man tobrīd notika, bet es sāku jautāt visu par viņu, kas viņa ir, kur mācās, vai strādā, cik gadu, vai skaista. Vai krūtis lielākas kā man, vai slaidāka. Viņš metās viņu aizstāvēt. Es teicu, lai izvēlas, vai nu es, vai viņa. Abas nebūs nekad. Viņš nepiekrita. Es aizbraucu.
Izpēlēju pāris ļaunus jokus ar Pienenīti čatā. Smējos. Manī tiešām ieslēdzās ragana. Man viņa tika pasniegta kā labais enģelis, kurš esot viņā iemīlējies, bet pret kuru viņam nav pretjūtu. Enģelis, kas vēlot viņam tikai labu, kas samierināsies ar jebko, kas būs viņam labi un ir ar mieru būt viņam tikai draudzene. Es redzēju klajus melus šajā apgalvojumā un atklāti pateicu, ka nekādas pienenes un citas nezāles savā tuvumā es necietīšu. Man tika pārmests, kāda es esmu egoiste, kāda es esmu intrigante un ļauna. Ka es nemaz nedomājot par viņu. Viņš turpināja rakstīt viņai, runāt ar viņu. Tobrīd es pārkāpu visas robežas, jo tiekoties vēlreiz, es pārskatīju visu viņa telefonu, izlasīju īsziņas, līdu datorā un uzzināju visu, ko vien varēja par Pienenīti. Tas, kas mani grauza visvairāk – viss, kas viņai bija, bija sliktāks nekā man. Viss, ko viņa bija centusies sasniegt un nesasniegusi, man bija. Vai tiešam viņš nevarēja izvēlēties kādu cienīgāku pretinieci?!
Dažas dienas vēlāk Pienenīte pēkšņi pārstāja ar viņu runāt. Kā vēlāk es uzzināju, tāpēc, ka viņš esot nolēmis būt kopā ar mani, nevis viņu. Viņa gan nebija ar mieru būt tikai draudzene. Tik nu daudz par labiem nodomiem un samierināšanos ar jebko, lai tikai viņš būtu laimīgs. Es zinu, ka Pieneneītes pasaulē es biju ļaunā ragana un viņa – princese. Vēl kādu brīdi atpakaļ es domāju, ka varbūt tomēr mazu drusku es pāršāvu pāri strīpai, līdz kādu dienu satiku mūsu kopīgu paziņu – tiešām ļoti gaišu jaunu sievieti, kas nenodarītu pāri mušai un no kuras es esmu dzirdējusi tikai labu par cilvēkiem. Uzzinājusi par šo te gadījumu viņa smējās un teica – Pienenītei labāk esot vajadzējis izvēlēties niku Nātrīte, jo tāda viņa ir patiesībā, un beidzot manā personā viņa ir dabūjusi mācību kā līst svešās attiecībās. Tam sekoja vēl pāris ne pārāk glaimojošu apgalvojumi un daži cenzējami vārdu. Maigais skuķis, kuru visi itkā mīl, patiesībā spēlē pavisam citas spēlītes. Vismaz man vairs nevarēja būt pārmetumi, ka es kādai jaukai būtnei esmu pāri nodarījusi, bet izvēlējusies tieši vispareizāko stratēģiju. Kā es vēlāk uzzināju, dažas nedēļas pēc šiem te notikumiem viņa jau bija kopā ar citu puisi, ar kuru – par lielu manu pārsteigumu – aizvien ir kopā. Mēs ar manu mūža mīlestību arī esam kopā, aizvien, un varbūt mūsu attiecības nav rožainais, taču tagad vismaz no manas puses sirdsapziņa ir tīra. Bet viņš? Pāris reizes ir izteicies, ka nezina, kas bija uznācis pret Pienenīti. Laikam „plākstera” efekts, vajadzība apliecināties, kamēr bijām šķirti, jo tagad, uz nezāli skatoties, neliekoties ne skaista, ne gudra. Un krūtis viņai arī tomēr ir mazākas nekā man.
{ 18 comments… read them below or add one }
piedod, bet pēc šiem tekstiem tu izklausies pēc mazgadīgas duras tā ap gadiem 16. pienenītes, nātrītes, krūšu izmēri un debīls džeks – īsts tīņu žurnāla cienīgs raksts
Tad jau noteikti man ir vismaz par 60 gadiem vairāk atlicis ko dzīvot nekā tev, jo izklausies pēc veca & žultaina cilvēka, kam dzīvē nav nekas cits labāks ko darīt, kā lasīt 16.-gadīgas meitenes garos ierakstus par nātrītēm un krūšu izmēriem
Nu, es uzvarēju tīņu žurnāla cienīgajā konkursā kurš kuru apsaukās vairāk?
Nu jā, cukurgraudiņš Tu jau arī neesi!
Vai bija vērts visu to asaru un pārdzīvojumu dēļ ielaisties ar kādu citu vīrieti?
Nebija. Par to jau arī ir ieraksts.
Redz, vienreiz kājas paslīdēja, paslīdēs vēlreiz, vai nu čomam, vai pašai. Tas ir dabīgi, no tā nevar tik vienkārši atteikties kā tagad liekas.
viesautore – tad kad tev būs tik daudz cik man, tādus puņķainus tekstus nerakstīsi un attiecības uztversi citādāk.
redz kā tomēr cik liels spēks ir publikai – Melnā Mamba uzraksta, ka sexblogi ir miruši, kas arī bija fakts, jo saturs jau no paša sākuma gan šeit, gan noiet, gan sarkanais bija visai pajēls, atskaitot pāris tiešām labus rakstus, un kā viss atdzīvojas – sexblog uzraksta, noiet uzraksta, tagad vēl atlicis sarkanajam pacensties.
visdrīzāk pieņemu, ka šis konkrētais teksta gabals ir izdomāts, jo tajā ir tik daudz pretrunas gan izvērtējot tavu iespējamo vecumu, gan attīstības pakāpi, gan vairāku rakstu kontekstuālo saturu, ka var secināt – rakstījis vai nu mazgadīgs cilvēks vai arī speciāli izdomājis, lai lasītājiem interesantāk. noteikti jau arī ir interesanti tādiem skolnieciņiem, kuriem informātikas stundās nav ko darīt, bet nu pieaugušam cilvēkam – piedod atvaino.
Vai, es ceru, ka man nekad nepienāks šis visgudrais “citādāk!” Bet ar attiecībām, pieļauju, ka būs grūti rakstīt tādus tekstus kā es, ja attiecības ir tikai ar imagināriem draugiem.
Man nav arī skaidrs, kāpēc tik ļoti dzīvegudram cilvēkam kā tev, ir laiks un vēlme ne tikai lasīt manus puņķainos tekstus, bet pat tos komentēt un sekot arī visu citu Latvijas sexblogu attīstībai!
Dzīvesgudriem cilvēkiem vienmēr ir lieliska izvēle, – nelasīt to, kas tiem nepatīk, bet pievērsties savai dzīvei! Tāpēc jaunā gada noskaņās tev novēlu vienu – mazāk cepies par to, kas ir īsts, neīsts, mazāk bāzies ar saviem spriedelējumiem par svešu dzīvi un dari, kā ieteiktu falcon – get a life
Nekas nav izdomāts. Patika raksts un patika, ka tā pienene aiztinās. Vajadzēja viņu vairāk pārmācīt.
viesautore – sveicini falcon, bučas tev – esam tikušies, man jau likās pazīstams rakstības stils. labi gan, ka neesmu kļūdijies par vecumu
turās!
Šoreiz, dārgumiņ, par visu būsi kļūdijies, nav man 16 un nepazīsti tu mani, lai kā arī vēlētos
Super! Kas to nav izjutis laikam nesaprot, a apvainojumi par seklību, nu tad ejiet un pameklējiet kur dziļāk.
Sildīti kāposti ir sildīti kāposti. tie nekad vairs nebūs pirmā svaiguma.
P.S. Par melošanu taisnība, tieši tāpēc es pieprasu 100% patiesību, lai kā kož kaulā, bet patiesību. un pats to daru. un ir 100% labi.
Nepiekrītu. Tagad, kad jau pagājis krietns laiks kopš šiem notikumiem, varu teikt – ir pat labāk. No vīnogu suslas ir sanācis vīns.
Pēc raksta spriežot,tas džeks ir pēdējais no pēdējiem variantiem;-)Kad man bija 18 gadi,tad arī biju ielaidusies ar nožēlojamu vāju dumiķīti-raudāju,slepus lasīju viņa telefonā īsziņas no mīļākās,trakoju,u.t.t.Tagad,kad esmu jau 25 gadus veca,pasmejos par sevi toreiz.Man ir intelig,ents puisis,kurš ciena gan mani,gan sevi.Vēlu Tev arī satikt jauku cilvēku.
Tu esi laimīga ar savējo, un no novēlu tev nejaukties citās attiecībās ar padomiem.
Paldies par interesantu informaciju