Vīrieša izpratne par jēdzienu – seksualitāte

Varbūt ikdienā ne tik bieži lietotais, tomēr svarīgais jēdziens – seksualitāte. Kas aiz tā slēpjas? Katrs vīrietis pats zina, ko viņam nozīmē seksualitāte, taču gadās, ka no malas paveras pavisam cits skats, tāpēc paskatīsiemies uz vīriešu seksualitāti mazliet no malas.

Seksualitāte=vīrietība

Sabiedrība mums potē to, ka seksualitāte ir tas pats, kas vīrietība un seksuālā aktivitāte ir tas, kas pierāda to, ka esi vīrietis. Jau sengrieķu mītos dievam nogriežot ģenitālijas tas zaudēja savu spēku, līdz ar to nav ko brīnīties, ka mūsdienu vīrieša vīrietība slēpjas mazā draudziņa izmantošanas biežumā. „Brutāli, agresīvi, mačo, es tevi gribu!” Tātad vīrietis. Priekšspēle nav svarīga, svarīgs ir ilgums un garums, pat spamā vēstules ir tikai par seksu un tiem simtiem laimīgo, kas izmanījuši savu dzīvi pateicoties tabletēm. Īstiem vīriešiem piemīt izteikta seksualitāte un viņi dzīvo ļoti aktīvu seksuālo dzīvi. Īstiem vīriešiem būtu jānodrošina vesela harēma izdzīvošana materiāli, kas varbūt pat būtu mazsvarīgi, jo mūsdienu harēms pelna vairāk par dažu labu džeku, bet galvenokārt jāapmierina tas seksuāli. Vīriešu galvenais pienākums un misija – apmierināt seksuālās vēlmes. Pēc seksa izslāpušu sieviešu bars noraugās uz seksīgo logu mazgātāju, tas nekas, ka viņš nepelna daudz, toties viņam noteikti stāv! Ja vīrietis nespēj apmierināt sievieti, tad viņam tiek atvēlēta klauna loma sabiedrībā, tādējādi veidojas situācija, ka gan vīrišķā identitāte, gan seksuālā vēlme bieži tiek uztvertas kā viens vesels, nešķirams jēdziens. Nē, tas nav tikai sieviešu žurnālu izgudrojums, tā diemžēl ir realitāte un ideāls, pēc kura tiecas. Kā tad īsti ir ar to seksualitāti un vīriešiem un ko īsti sagaida sievietes?

Kas ietekmē seksualitāti?

Sāksim ar cilvēka dabu un ar labi zināmo patiesību, ka vīriešu seksualitāte krietni atšķiras no sieviešu seksualitātes. Sievietēm ir nepieciešams ārējs stimuls, lai sajustu uzbudinājumu, vīrieša rīcība, uz kuru reaģēt. Līdz ar to paaudze ar sievietēm, kuras iepazīstas pirmās, dod skūpstu pirmās un grib pirmās ir… nepareiza. Protams, dažiem vīriešiem patīk sievietes, kas pirmās izrāda iniciatīvu, taču ne jau vienmēr! Jā, arī patīkamai pārmaiņai noder, ka sieviete ir tā, kas iepazīstas. Taču no sievietēm, kas skūpsta pirmās, izaug sieviešu paaudze, kas apvainojas, ja viņām atver durvis vai palīdz atnest iepirkuma maisņu. Viņas visu var pašas! Tas nav sieviešu dabā un tā nav paredzēts! Jāatceras gan, ka tas, ka sieviete pirmā neizrāda iniciatīvu, nenozīmē to, ka viņa pēc vīrieša pirmā gājiena turpinās būt auksta zivs un viss vienmēr būs jādara vīrietim. Vienmēr gan pastāv iespēja, ka izvēlētā sieviete pieturas pie principa „labas lēdijas gultā nekustas” un nav nozīmes tam vai tu spersi pirmo soli vai nē, viņa nedarīs neko un tādā gadījumā labāk piespraud viņas fotogrāfiju pie sienas, bet par oriģināla aplidošanu aizmirsti.

Kā īsti ir ar vīriešiem? Viņu dabā kā reizi ir gribēt pirmajiem, gribēt mazliet, ieraugot īsus svārkus uz ielas, gribēt mazliet vairāk, ieraugot apakšveļas reklāmu un gribēt ļoti, ieraugot savu draudzeni dejojam striptīzu viņam vien. Vīriešu dabā ir gribēt un dabūt! No kurienes rodas šī gribēšana? Hormoni, pie visa, gandrīz visa, var vainot hormonus. Jā, jau ap trīsdesmit gadu vecumu testosterona (vīrišķā hormona) līmenis asinīs sāk samazināties un ap astoņdesmit gadu vecumu tas sasniedz vien vienu trešdaļu no tā, kas ir divdesmit gados, taču hormoni tomēr nenosaka visu. Liela nozīme gribēšanai (un ar gribēšanu es domāju – ļoti, ļoti gribēšanu, redzot savu draudzeni dejojam viņam vien) ir arī partnerei, pieredzei un arī psiholoģiskai līdzsvarotībai.

Seksuāla rakstura problēmas

Zinātnieki uzsver – ir ļoti maz tādu vīriešu un sieviešu, kuriem ir fizioloģiska rakstura problēmas seksā. Vīriešiem nepatīk atzīt, ka viņiem ir problēmas seksā, ne sev, ne savai otrajai pusei, ne arī, pasargies, ārstam. Un kurš nu vēl ies pie dvēseļu daktera ar tāda rakstura problēmu? Bet vajadzētu. Tomēr, pašlepnums neļauj. „Es pie memmīšdaktera neeju, es esmu pieaudzis vīrietis un ar visu tieku galā pats”, lūk, ko es ikdienā dzirdu no vīriešiem un viņu viedokli par speciālistiem, kuru amata nosaukums sākas ar „psiho-„. Lūk, vēl viena seksualitātes iezīme, „es varu pats!” un skaļi jau neies atzīt, ka ir problēmas, jo mazums, kāds vēl padomās, ka tu neesi vīrietis, jo sabiedrība ir pozicionējusi – vīrietis ir seksa mašīna, kam „gribu mazliet” vai vēl jo vairāk „nē, negribu, jo tu man nepatīc!” nepastāv. Vīrietim ir jāvar vienmēr un visur. Braucot ar automašīnu, sievasmātes gultā, kamēr tā cītīgi cep kotletes vai ar bērna auklīti pēc garas darba dienas. Vīrietis grib visas, visur un vienmēr. Tāpēc ja kāds vīrietis pēkšņi atzīst, ka viņam negribas, nepatīk un pasargdies, nevajag (!), tad vai nu viņam ir pusmūža krīze, vai mirstamā kaite. Tāpēc vīrietis slēpjas un saka, ka grib, kaut negrib. Tad rodas visi „es nevaru tik ilgi”, „man nav tik ciets”, „viņa nekliedz tik skaļi, kā agrāk”. Jā, bet agrāk varbūt tev nebija divi kredīti un steidzami jānodod projekts darbā, bet tagad ir. Tā nu divu kredītu dēļ kāds uzskata, ka varbūt vairs nevar tik labi, kā agrāk un draud impotence. Seksualitāte ir tāda vārīga būšana, tā ir ļoti atkarīga no vispārējā psiholoģiskā stāvokļa, un sekss nevar būt tikpat ideāls, kā kad esi atpūties un pilns spēka. Protams, sekss ir atslodze, enerģijas gūšanas veids, un kas tik vēl ne. Bet vai sekss ir baudas gūšanas veids vai tomēr bezgalīga cīņa par to, kā labāk apmierināt partneri?

Sekss kā cīņas lauks

Citreiz man rodas iespaids, ka sekss vīriešiem nav vis kopīgs baudas gūšanas veids, bet smags darbs, grūta cīņa, kurā japierāda sevi un savas spējas. Jāapmierina ātrāk, labāk, jāpārliecinās vai orgasms desmit baļļu skala bija vismaz astoņi un vai tiešam viņa netēlo? Man tev ir jaunumi, netēlo gan. Pirmkārt jau, tam nav nekādas jēgas, jo ja tu viņu neapmierini nemaz, viņa nemaz nebūtu ar tevi kopā. Otrkārt, īstu orgasmu tā notēlot nemaz nevar, un, ja viņa nekliedz pieteikami skaļi, tas vienkārši nozīmē, ka viņa sen nav skatījusies pornofilmas un nezina, ka šogad modē ir kunkstēt un īpaši skaļi vaidēt. Taču kunksti, par to saistību ar vīrieša seksualitāti varētu uzrakstīt grāmatu. Nepietiek ar to, ka pēc seksa es pasaku „tu biji lielisks!”. Vārdi nenozīmē neko. Turpretī, ja seksa laikā es kunkstu, vaidu, elsoju, pat ja mazliet pārspīlēti, es tieku uztverta kā laba partnere (jo es taču kunkstu, tātad man ir labi un mani apmierināt ir viegli, tātad cīņa ir uzvarēta). Vēl jo vairāk, pat ja viņš īsti negrib, atliek man tikai klusiņām iekunkstēties viņam pie auss, tikai jokojoties, tā bikšu priekša paliek cieta, acis sāk mirdzēt un viņš mani jau grib. Kunkstēšanas čempiones protams ir pornozvaigznes un prostitūtas, jo pēdējo uzdevums ir likt vīrietim noticēt, ka viņš ir īsts vīrietis, spējīgs apmierināt un viņām ir labi. Mani paziņas gan ir teikuši, ka lai arī nocopēt meiteni klubā, izmaksāt pāris dzērienus un aizvest mājās ar taksi tomēr sanāk dārgāk, nekā paņemt meiteni uz dažām stundām, viņi tomēr izvēlas kluba variantu, jo tas neliekot justies nožēlojami, tieši otrādi – mednieks, zvaigzne, dabūjis vēl vienu sievieti un vēlreiz pierādījis savu vīrietību!

Citreiz gadās, ka partnere nebeidz. Tā vienkārši ir. Un lūdzu, nevajag viņu mocīt vēl, un vēl, jo viņai varbūt arī ir divi kredīti un šodien nemaz tā īsti negribējās, bet viņa gribēja sagādāt baudu tev. Tu beidzi, ļoti labi. Viņa – nē. Gadās. Tāpēc nevajag par varitēm censties viņu apmierināt, vai tas būtu orāli, vai vēl kā citādāk nekā jūs to darījāt. Mēs visas gribam beigt katru reizi, kad nodarbojamies ar seksu. Taču pienāk brīdis, kad pietiek mēģināt un jāmet miers. Pēc pusstundas-stundas varbūt var atkal. Taču nē, sekss ir cīņa, kurā ir jāapmierina partnere, jebkādiem ieročiem! Tāda nu ir vīriešu seksualitātes daba.

Fantāzijas

Visi zina, ka fantazēt ir labi, fantazēt par seksu arī ir labi un visi tik fantazējiet. Bet kāpēc vīrieši tik daudz fantazē par lesbietēm? Atbilde slēpjas seksualitāte… Dubultbauda? Vīrietis taču beidz tikai vienreiz! Pareizi, vēl viens pierādījums tam, ka sekss ir cīņa, jo vairāk partneres apmierinātas, jo labāks rezultāts. Vairumā pornofilmu jau sen vairs nefigurē vīrieši, tikai sievietes. Divas, bet labāk vismaz trīs, visas reizē aktīvi masējot viena otras klitoru un nepārtraukti kunkstot.

Vīrieši reti piepilda savas fantāzijas. Dažas ir grūti piepildīt, to var saprast – kaila karsējmeiteņu komanda ar tevi vien vannā vai tās divas lieliskās dvīnes no pornofilmas varbūt ir par daudz gribēts, bet dažas piezemētākās fantāzijas un vēlmes, kaut vai anālais un orālais sekss, sekss ar roku sasiešanu, tas taču ir tik vienkārši un tik sasniedzami, bet paliek nepiepildīts. Jau atkal, viss noslēpums slēpjas seksualitātē un vīriešu dabā. Bailes. Bailēs tikt atraidītam, apsmietam, nosauktam par ne-vīrieti, izvirtuli vai ko tamlīdzīgu. Ja nu viņa negribēs pamēģināt anālo seksu? Ja nu viņai ir bail tapt sasietai? To, vai viņa patiešām negrib un viņai tiešām ir bail, tu nekad neuzzināsi, ja nepajautāsi un neizrunāsies. Ir sievietes, kas kategoriski atsakās no anālā seksa pat to nemēģinājušas, jo uzskata to par netīru padarīšanu. Ir tādas, kas atsakās, jo pārāk sāp, bet dažām varbūt ir vienkārši bail, bet vēl citām – varbūt viņas jau sen izrāda mājienus par to, ka gribētu pamēģināt, taču skaļi to teikt arī viņām ir bail. Ja nepajautāsi, tad pozitīvu atbildi nesaņemsi un arī pirmais solis nez vai tiks sperts, jo kā jau sākumā runājām – sievietes seksualitāte liek viņai kautrēties un nedarīt neko.

Seksualitāte izstrādā dažādus trikus ar vīriešiem un nosaka viņu ikdienas attiecības gan ar citiem vīriešiem, dižojoties par bijušo meiteņu skaitu un augsto provi, gan arī ar sievietēm, turpinot mūžīgo cīņu seksā. Tomēr nevajag visu uztvert pārāk nopietni, dažreiz der paskatīties no malas un veselīgi pasmieties par seksualitāti, hormoniem un muļķībām, kas tiek sastrādātas, lai tikai tiktu pie kārtējā vakara kniebiena.

Tagged as: sekss, Sievietes runā